ŠĶĪRĒJTIESAS KLAUZULAS

PARAUGS

Šķīrējtiesnešu saraksts

1. Alexander Litvinov – praktizējošs jurists, specializācija – civiltiesības, komerctiesības

2. Rita Oļhova – zvērināta advokāte, specializācija – saistību tiesības, civiltiesības, krimināltiesības

3. Nataļja Muha – juriste, specializācija – civiltiesības

4. Vija Meška – juriste, specializācija – saistību tiesības, finanšu tiesības, komerctiesības

5. Sergejs Pliss – jurists,specializācija – saistību tiesības

6. Mihails Baškovs – jurists, specializācija – saistību tiesības, civiltiesības, komercdarbība

7. Alla Šarafanoviča – juriste, specializācija – saistību tiesības, civiltiesības, īpašumtiesības

8. Valentīna Oļhova – juriste, specializācija – civiltiesības, komercdarbība

9. Viktorija Reinfelde – juriste,specializācija – civiltiesības

10. Kristīne Grozne – Kļusova – Zvērināta advokāte; specializācija – civiltiesības, krimināltiesības

11. Valerijs Sergejevs – jurists, specializācija – civiltiesības, krimināltiesības

BIZNESA ŠĶĪRĒJTIESAS REGLAMENTS

1. punkts. Vispārējie noteikumi

• Biznesa šķīrējtiesa (turpmāk tekstā – šķīrējtiesa) ir pastāvīga šķīrējtiesa, kas darbojas, pamatojoties uz Šķīrējtiesu likumu, nolikumu, reglamentu un pušu vienošanos.

Šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums angļu valodā – Business arbitration,

Šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums krievu valodā – Третейский суд бизнеса,

Šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums vācu valodā – Busine Schiedsgericht.

Šķīrējtiesas interneta mājas lapas adrese – www.biznesaskirejtiesa.lv .

(2) Biznesa šķīrējtiesu 2000.gada 31. janvārī izveidoja akciju sabiedrība “Biznesa drošība” (reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumā reģistrā 1993. gada 31. martā ar Nr.  0003122994, pārreģistrēta uz sabiedrību ar ierobežoto atbildību “Biznesa drošība” Latvijas Republikas Uzņēmuma Reģistra Komercreģistrā 2005. gada 31. martā, vienotais reģistrācijas Nr.  40003122994). No 2015.gada 09.jūlija dibinātāja tiesības nodotas Biedrībai “BŠ”, reģistrācijas numurs 40008239911.

(3) Šķīrējtiesa darbojas, pamatojoties uz Šķīrējtiesu likumu un citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem likumiem, starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, kas attiecas uz šķīrējtiesas darbību, šķīrējtiesas nolikumu un šķīrējtiesas reglamentu.

(4) Biznesa  šķīrējtiesa  izšķir jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi par to vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu, izņemot strīdu:

1. kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
2. kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības;
3. kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
4. par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
5. par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
6. par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām;
7. starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
8. par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process.

2. punkts. Strīda izšķiršanā piemērojamās procesuālās normas

(1) Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vadās pēc tām tiesību normām un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Latvijas Republikas Civillikuma 19., 24.un 25.panta noteikumiem. Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesa atzinusi šādu vienošanos par spēkā neesošu, pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamās tiesību normas nosakāmas saskaņā ar LR Civillikuma ievada noteikumiem.

(2) Šķīrējtiesas procesu regulē procesuālās normas, kas ir spēkā strīda izšķiršanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas laikā.

3. punkts. Strīda izšķiršanā piemērojamās materiālo tiesību normas

(1) Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vadās pēc tām tiesību normām un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Latvijas Republikas Civillikuma 19., 24. un 25.pantu noteikumiem.

(2) Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesa atzinusi šādu vienošanos par spēkā neesošu, pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamās tiesību normas nosakāmas saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma Ievada noteikumiem.

4. punkts. Šķīrējtiesas darba organizācija

Šķīrējtiesas darbu vada šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kurš veic šķīrējtiesas reglamentā un nolikumā noteiktās funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu šķīrējtiesas darbību, kā arī šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību.

 

1. Šķīrējtiesas līgums
2. punkts. Šķīrējtiesas līguma jēdziens, tā puses un forma

(1) Šķīrējtiesas līgums ir noslēgta pušu vienošanās par civiltiesiskā strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā.

(2) Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt rīcībspējīga fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai publisko tiesību juridiskā persona privāttiesību jomā.

(3) Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. Pušu vienošanās par strīda nodošanu šķīrējtiesai (šķīrējtiesas līgums) var būt izteikta:

1. kā atsevišķs līgums;
2. kā speciāls noteikums pušu līgumā (šķīrējtiesas klauzula);
3. pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus un nodrošinot, ka pušu griba nodot jau radušos vai iespējamu civiltiesisko strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā tiek fiksēta ar drošu elektronisko parakstu.

(4) Ja puses vienojušās par strīdu nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un prasītājs iesniedzis prasību Biznesa šķīrējtiesā, strīds ir pakļauts šai šķīrējtiesai.

(5) Izšķirot strīdu šķīrējtiesa vadās ar šķīrējtiesas reglamentu un tā pielikumiem, kas  ir spēkā strīda izskatīšanas brīdi.

(6) Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigušās tiesiskās attiecības, kuru sakarā tas noslēgts. Šķīrējtiesas līgums paliek spēkā arī tad, ja līgums, kurā tas ietverts, ir izbeidzies vai atzīsts par spēka neesošu.

 

III. Šķīrējtiesneši

6. punkts. Šķīrējtiesneši

(1) Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilst Šķīrējtiesu likuma noteikumiem un ir iecelta civiltiesiskā strīda izšķiršanai atbilstoši šķīrējtiesas līguma, reglamenta un likuma noteikumiem.

(2) Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis. Šķīrējtiesnesim, izšķirot civiltiesisko strīdu, jābūt neatkarīgam un objektīvam un taisnīgam.

(3) Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru pilngadīgu personu, kurai nav nodibināta aizgādnība, neatkarīgi no tās pilsonības un dzīvesvietas, ja šī persona ir rakstveidā piekritusi būt par šķīrējtiesnesi, tai ir nevainojama reputācija, tā ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kurai ir vismaz triju gadu praktiskā darba pieredze, strādājot augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā un uz kuru nav attiecināmi šā panta ceturtajā daļā minētie ierobežojumi.

(4) Par šķīrējtiesnesi nevar iecelt personu:

1. kura neatbilst Šķīrējtiesu likuma 14.panta otrās daļas prasībām;
2. kura kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto;
3. pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
4. kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
5. kura agrāk izdarījusi tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;
6. kurai pēdējo piecu gadu laikā pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process.

 

6¹.punkts. Kārtība, kādā pārbaudāma un apliecināma

šķīrējtiesneša atbilstība amatam.

 

(1) Šķīrējtiesneša pienākums, uzsākot darbību, ir iesniegt pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam dokumentus kuri apliecina viņa atbilstību  Šķīrējtiesu likuma 14.panta 2.daļas un 15.panta prasībām.

7. punkts. Šķīrējtiesas sastāvs

(1) Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra skaitli. Šķīrējtiesa var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā vienojušās. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesas sastāvā ir trīs šķīrējtiesneši.

(2) Puses var noteikt šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs (priekšsēdētāja vietnieks).

(3) Ja strīdu izšķir viens šķīrējtiesnesis, bet puse neizvēlējas konkrētu šķīrējtiesnesi no saraksta, šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs (priekšsēdētāja vietnieks).

(4) Ja strīdu izšķir trīs šķīrējtiesneši, katra puse ieceļ pa vienam šķīrējtiesnesim. Abi šķīrējtiesneši, savstarpēji vienojoties, ieceļ trešo šķīrējtiesnesi. Ja abi šķīrējtiesneši nevar vienoties par trešo šķīrējtiesnesi, to ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs (priekšsēdētāja vietnieks).

(5) Ja kāda no pusēm nav norādījusi tās izvēlēto tiesnesi, to ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs (priekšsēdētāja vietnieks).

(6) Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.

(7) Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, kā arī tad, ja viņš neatbilst prasībām, par kurām puses ir vienojušās. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamats tai kļuvis zināms pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

(8) Puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim piecu (5) dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no Šķīrējtiesu likumā 17.pantā 1.daļā minētajiem apstākļiem, nosūtot Šķīrējtiesai paziņojumu un tajā norādot, kuru šķīrējtiesnesi un uz kāda pamata tā noraida.

(9) Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās:

1. Šķīrējtiesnesim ir tiesības atteikties no strīda izšķiršanas rakstiski paziņojot par to šķīrējtiesas priekšsēdētājam.
2. Pusēm ir tiesības vienoties par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu, noformējot šo vienošanos rakstiski un iesniedzot to šķīrējtiesā.
3. Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:

3.1. ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;

3.2. ja šķīrējtiesnesis atstatījis sevi no civiltiesiskā strīda izšķiršanas;

3.3. ja puses ir vienojušās par šķīrējtiesneša atcelšanu;

3.4. ar šķīrējtiesneša nāvi.

4. Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ šī reglamentā noteiktajā kārtībā.

(10) Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc vienas puses lūguma var atcelt šķīrējtiesnesi jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā, gadījumā, ja šķīrējtiesnesis ilgāk par 14 dienām nepilda savus pienākumus prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ.

1. Šķīrējtiesas procesa sagatavošana
2. punkts. Strīda pakļautība

(1) Šķīrējtiesas sastāvs lemj par civiltiesiskā strīda pakļautību šķīrējtiesai, arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai tā spēkā esamību. Jautājumu par strīda pakļautību šķīrējtiesas sastāvs var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā.

(2) Iesniegumu par to, ka civiltiesiskais strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz atsauksmes iesniegšanas termiņa beigām.

(3) Ja strīda pakļautība šķīrējtiesai ir apstrīdēta līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, minēto jautājumu var izlemt šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja pakļautība ir apstrīdēta pēc šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, šo jautājumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs.

(4) Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka nekavējoties, līdz ko šķīrējtiesa uzsāk šo prasījumu izskatīšanu.

(5) Ja šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, tā izbeidz šķīrējtiesas procesu vai tā daļu šajā reglamentā noteiktajā kārtībā.

9. punkts. Procesuālie termiņi

(1) Procesuālās darbības izpilda šajā reglamentā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi šajā reglamentā nav noteikti, tos nosaka šķīrējtiesas sastāvs.

(2) Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.

(3) Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.

(4) Ja procesuālā darbība izpildāma šķīrējtiesā, termiņu uzskata par notecējušu tajā stundā, kad šķīrējtiesa saskaņā ar saviem iekšējās darba kārtības noteikumiem beidz darbu. Tomēr, ja prasības pieteikums vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

10. punkts. Procesuālo termiņu nokavējuma sekas, to apturēšana, atjaunošana un pagarināšana

(1) Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šī reglamenta vai šķīrējtiesas noteiktā termiņa notecēšanu.

(2) Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņa tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.

(3) Nokavētos procesuālos termiņus pēc puses pieteikuma var atjaunot šķīrējtiesa, ja tā  atzīst  nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunot nokavēto termiņu, šķīrējtiesa  vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

(4) Šķīrējtiesas noteiktos termiņus var pagarināt pēc puses pamatota pieteikuma.

(5) Ja pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegts līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, tad to var izlemt šķīrējtiesas priekšsēdētājs (priekšsēdētāja vietnieks), bet ja pieteikums iesniegts pēc šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, tad to izlemj šķīrējtiesas sastāvs.

11. punkts. Šķīrējtiesas paziņojumi un sūtījumi

(1) Šķīrējtiesas procesā visi paziņojumi, pieteikumi un cita veida korespondenci nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī nogādājama adresātam personīgi pret parakstu.

(2) Korespondenci fiziskajai personai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet ja deklarācijā norādīta papildu adrese, – uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai – uz tās juridisko adresi.

(3) Korespondenci elektroniskā pasta sūtījumā nosūta, ja puse ir paziņojusi šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā šķīrējtiesa dokumentus nosūta uz puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus dokumentu nosūtīšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.

(4) Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta pusēm ierakstītā pasta sūtījumā ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.

(5) Korespondence uzskatāma par saņemtu izsniegšanas dienā, ja tā ir piegādāta un izsniegta adresātam personīgi. Ja tā ir nosūtīta ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tā saņemta septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, bet, ja tā nosūtīta elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tā saņemta divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas.

12. punkts. Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte

(1) Ja puses nav vienojušās citādi, šķīrējtiesas process ir konfidenciāls.

(2) Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas, un šķīrējtiesas sastāvs ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz citām personām un nepublicē, izņemot gadījumu, kad puses ir vienojušās citādi. Personas, kas nav šķīrējtiesas procesa dalībnieki, var piedalīties šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.

(3) Ziņas par šķīrējtiesas procesu sniedz personām, kurām ir tiesības tās saņemt likumā noteikto funkciju veikšanai.

13. punkts. Šķīrējtiesas procesa kārtība

(1) Šķīrējtiesas process notiek atbilstoši šķīrējtiesas līguma noteikumiem, pastāvīgas šķīrējtiesas reglamentam, normatīvajiem aktiem un vispārējiem tiesību principiem.

(2) Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas procesa kārtību saskaņā ar  reglamentu.

(3) Ja puses ir vienojušās tikai par atsevišķiem šķīrējtiesas procesa noteikumiem, šķīrējtiesa ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc šķīrējtiesas reglamenta.

14. punkts. Šķīrējtiesas valoda

(1) Process šķīrējtiesā notiek Latvijas Republikas valsts valodā vai valodā, par kuru puses ir vienojušās.

(2) Ja šķīrējtiesas sastāvs, vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, šķīrējtiesa pieaicina tulku. Tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta pielikuma Nr. 2 noteikumus.

(3) Šķīrējtiesas sastāvs var pieprasīt pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process, vai valsts valodā.

15. punkts. Pušu pārstāvība

(1) Fiziskā persona savu lietu šķīrējtiesā ved pati vai/un ar pilnvarota pārstāvja starpniecību. Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru.

(2) Juridiskās personas lietu šķīrējtiesā ved tā amatpersona, kas darbojas likumā, statūtos vai/un  nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī juridiskās personas pilnvarots pārstāvis. Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.

(3) Par pilnvarotu pārstāvi var būt jebkura fiziskā persona, izņemot personu:

1. kura nav sasniegusi pilngadību;
2. kurai nodibināta aizgādnība;
3. kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;
4. kura ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecības līdz otrajai pakāpei ar šķīrējtiesnesi, kas izšķir civiltiesisko strīdu;
5. kura sniegusi juridisko palīdzību civiltiesiskā strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā;
6. kura piedalījusies mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā.

(4) Persona, kas ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi attiecīgās pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā, nevar būt puses pārstāvis un to nevar pieaicināt juridiskās palīdzības sniegšanai šīs šķīrējtiesas procesos.

(5) Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.

16. punkts. Šķīrējtiesas procesa norises vieta

(1) Šķīrējtiesas sastāvam ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa norises vietu, ievērojot lietderības apsvērumus, ja puses par to nav vienojušās.

(2) Pierādījumu pārbaudei šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu, informējot par to šķīrējtiesas procesa dalībniekus.

(3) Ja puses ir vienojušās par šķīrējtiesas procesa vietu, tad puses sedz šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumus.

17.punkts. Prasības nodrošinājums pirms prasības celšanas strīdos, kas pakļauti izšķiršanai šķīrējtiesā

(1) Pēc iespējamā prasītāja pieteikuma rajona (pilsētas) tiesa pēc parādnieka vai viņa mantas atrašanās vietas var Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā nodrošināt prasību pirms tās celšanas. Tā pati rajona (pilsētas) tiesa pēc puses vai šķīrējtiesas sastāva lūguma lemj par prasības nodrošinājuma atcelšanu vai grozīšanu.

(2) Pieteikums par prasības nodrošinājumu vai pieteikums par prasības nodrošinājuma grozīšanu nav uzskatāms par šķīrējtiesas līguma neievērošanu un nav šķērslis civiltiesiskā strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.

18. punkts. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana

(1) Šķīrējtiesas process sākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas bridi.

19. punkts. Prasības pieteikums

(1) Prasības pieteikumu Šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā latviešu valodā vai valodā, kura paredzēta pušu līgumā par nodošanu Šķīrējtiesā, un ar tik norakstiem un visiem pielikumiem, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.

Prasības pieteikumā norāda:

1. prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, – dzīvesvietu; juridiskajai personai – tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;
2. atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, ja tādas nav,- dzīvesvietu; juridiskajai personai – tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
3. ja prasību ceļ pārstāvis, – prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai –tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
4. prasībās par naudas summas piedziņu – kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
5. prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
6. prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
7. prasītāja prasījumus;
8. pievienoto dokumentu sarakstu;
9. izslēgts no 22.02.2016.;
10. citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.

(2) Prasības pieteikumam pievieno:

1. šķīrējtiesas līgumu, ja vien tas nav ietverts līgumā, kura sakarā strīds radies;
2. līgumu, kura sakarā strīds radies;
3. dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
4. izslēgts no 21.07.2015.
5. tik daudz pieteikuma norakstu, cik lietā ir atbildētāju;
6. pierādījumus par šķīrējtiesas tiesvedības maksas un šķīrējtiesneša honorāra samaksu;
7. izslēgts no 21.07.2015.

(3) Ja puses nav vienojušās citādi, pusei ir tiesības rakstveidā grozīt vai papildināt prasību, kamēr nav uzsākta civiltiesiskā strīda izšķiršana pēc būtības.

(4) Ja tiek grozīts vai papildināts prasības pamats, atbildētajam ir tiesības šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida atsauksmi.

20. punkts. Šķīrējtiesas rīcība pēc prasības pieteikuma saņemšanas

(1) Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst šī reglamenta prasībām, un  ir saņemts apliecinājums par tiesvedības maksas un šķīrējtiesas tiesneša honorāra apmaksu,  šķīrējtiesas priekšsēdētājs nekavējoties nosūta atbildētājam paziņojumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu un prasības pieteikuma norakstu, izskaidrojot atbildētāja tiesības iesniegt rakstveida atsauksmi par prasību.

(2) Puses var iepazīties ar prasības pieteikuma pielikumiem un citiem lietas materiāliem šķīrējtiesā darba laikā.

21. punkts. Atsauksme par prasību

(1) Atsauksmi par prasību atbildētājs iesniedz šķīrējtiesā un prasītājam 15 (piecpadsmit) dienu laikā no paziņojuma par prasības pieteikuma saņemšanu nosūtīšanas dienas.

(2) Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežģītību, atbildētāju skaitu, šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai, tomēr tas nevar būt garāks par objektīvi nepieciešamu un pārsniegt 30 (trīsdesmit) dienas.

(3) Atsauksmē atbildētājs norāda:

1. vai viņš atzīsta prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
2. savus iebildumus pret prasību;
3. apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;
4. citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem civiltiesiskā strīda izskatīšanai;
5. savi tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.

(4) Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis civiltiesiskā strīda izskatīšanai.

(5) Atsauksmi iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.

(6) Pēc atsauksmes saņemšanas šķīrējtiesas priekšsēdētājs nekavējoties paziņo par to prasītājam.

22. punkts. Pretprasība

(1) Atbildētājs var iesniegt pretprasību.

(2) Pretprasību iesniedz atbilstoši prasības pieteikuma iesniegšanas vispārīgajiem noteikumiem.

(3) Pretprasību var iesniegt termiņā, kāds ir noteikts atsauksmei par prasību iesniegšanai.

(4) Šķīrējtiesa pieņem pretprasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un:

1. starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits;
2. pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu;
3. pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.

(5) Lēmumu par pretprasības pieņemšanu izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

(6) Pretprasību, ko pieņēmusi šķīrējtiesa, izskata kopā ar sākotnējo prasību.

23. punkts. Šķīrējtiesas sēdes noteikšana

(1) Pēc atsauksmes saņemšanas no atbildētāja vai pēc uz atsauksmes sniegšanas noteikta termiņa beigšanas un pēc šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku. Šķīrējtiesas sēdes diena tiek noteikta ne vēlāk kā pēc 20 (divdesmit) dienām, skaitot no šķīrējtiesas sastāva iecelšanas dienas.

(2) Pēc šķīrējtiesas sēdes noteikšanas šķīrējtiesas priekšsēdētājs nekavējoties paziņo lietas dalībniekiem šķīrējtiesas sēdes dienu, laiku un šķīrējtiesas sastāvu.

(3) Šī punkta 2. daļā noteiktais paziņojums par  pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūtāms lietas dalībniekiem ne vēlāk kā piecpadsmit (15) dienas pirms šķīrējtiesas sēdes, ja puses nav vienojušas par īsāku termiņu.

 

1. Strīda izšķiršana
2. punkts. Strīda izšķiršana

(1) Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesas sastāvs civiltiesisko strīdu izšķir mutvārdu vai rakstveida procesā.

(2) Mutvārdu procesā šķīrējtiesas sastāvs rīko šķīrējtiesas sēdi, lai uzklausītu pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus.

(3) Rakstveida procesā šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem.

(4) Šķīrējtiesas sastāvs izskata civiltiesisko strīdu mutvārdu procesā arī tad, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par procesa veidu vai ja tās ir vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu vai šķīrējtiesas sastāvs secina, ka iesniegtie pierādījumi un materiāli nav pietiekoši, lai izšķirtu strīdu.

(5) Ievērojot šī reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, šķīrējtiesa var noturēt strīda izšķiršanas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par lietderīgu, ar noteikumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka pusēm tiek dotas vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības. Strīda izšķiršanas procesu vada šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.

(6) Strīda izšķiršana mutvārdu procesā sākas ar brīdi, kad noteiktajā dienā un laikā šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs atklāj šķīrējtiesas sēdi un paziņo par strīda izšķiršanas uzsākšanu.

(7) Strīda izšķiršana rakstveida procesā sākas ar brīdi, kad šķīrējtiesas sastāv sanāk strīda izšķiršanai.

(8) izslēgts 22.02.2016.                                                  

25. punkts. No puses nepiedalīšanas šķīrējtiesas procesā izrietošas sekas

(1) Ja puse bez attaisnojoša iemesla neierodas neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi vai neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus, šķīrējtiesas sastāvs turpina šķīrējtiesas procesu un izšķir civiltiesisko strīdu, pamatojoties uz tā rīcībā esošajiem pierādījumiem.

26. punkts. Protokols

(1) Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to ir pieprasījusi un iemaksājusi šķīrējtiesā atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem. Pieprasījumu par sēdes protokolēšanu jāiesniedz un atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem jāapmaksā ne vēlāk kā 2 dienas pirms šķīrējtiesas sēdes.

(2) Protokolu raksta šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta 3 (trīs) dienu laikā pēc šķīrējtiesas sēdes pabeigšanas.

(3) Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu (5) dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus norādot protokolā konstatētās nepilnības. Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs.

27. punkts. Pierādījumi un pierādīšanas līdzekļi

(1) Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.

(2) Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Šķīrējtiesas sastāvs var piedāvāt pusēm iesniegt papildus dokumentus vai citus pierādījumus.

(3) Dokumentus iesniedz oriģinālā vai noteikta kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumentu noraksta, kopijas vai izraksta veidā, šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt, lai iesniedz dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ iesniedzējam, pievienojot šķīrējtiesas procesa materiāliem noteiktā kārtībā apliecinātu norakstu, kopiju vai izrakstu.

(4) Šķīrējtiesas sastāvs nosaka pierādījumu pieļaujamību, attiecināmību un pamatotību.

28. punkts. Ekspertīze

(1) Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta rakstiska lūguma var noteikt ekspertīzi. Ekspertīze tiek noteikta gadījumos, kad strīdā nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē.

(2) Ja šķīrējtiesas sastāvs atzīst puses lūgumu par pamatotu, tas pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu vai ekspertu pieaicināšanu. Ekspertīze tiek noteikta tikai tad, ja puse šķīrējtiesas noteiktajā termiņā avansā ir iemaksājusi atlīdzību par eksperta pakalpojumiem.

(3) Lūgumā par ekspertīzes noteikšanu pusei ir jānorāda jautājumi, par kuriem, pēc viņas domām, ekspertam jādod atzinums. Otrai pusei ir tiesības iesniegt šķīrējtiesai jautājumus, par kuriem, ekspertam jādod atzinums. Jautājumus, kuros nepieciešams eksperta atzinums, nosaka šķīrējtiesas sastāvs. Pušu uzdoto jautājumu noraidīšana šķīrējtiesas sastāvam ir jāmotivē.

(4) Šķīrējtiesas sastāva lēmumā par ekspertīzes noteikšanu norādāms, kuros jautājumos nepieciešams eksperta atzinums un kam uzdots izdarīt ekspertīzi.

(5) Ekspertīzi izdara attiecīgo ekspertīzes iestāžu eksperti vai citi speciālisti. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās šķīrējtiesas sastāvs. Ja nepieciešams, šķīrējtiesas sastāvs izraugās vairākus ekspertus.

(6) Puses pēc šķīrējtiesas sastāva pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.

(7) Pēc puses pieprasījuma šķīrējtiesas sastāvs uzaicina ekspertu piedalīties šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz pušu jautājumiem par atzinumu.

29. punkts. Puses izstāšanās procesuālās sekas

(1) Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētās tiesiskās attiecības pieļauj tiesību pārņemšanu. Šajā gadījumā šķīrējtiesas sastāvs aptur šķīrējtiesas procesu līdz puses tiesību pārņēmēja noteikšanai.

(2) Prasījuma cesija ir pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai, ja vien puses nav no jauna vienojušās par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.

30. punkts. Tiesības uz iebildumiem

(1) Pusei ir tiesības iesniegt iebildumus, ja pārkāpts vai nav ievērots kāds no Šķīrējtiesu likuma, pastāvīgās šķīrējtiesas reglamenta vai pušu vienošanas nosacījumiem. Iebildumus puse iesniedz šķīrējtiesas sastāvam un otrai pusei rakstveidā, tiklīdz tai par šo pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzētu kļūt zināmam.

(2) Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs.

(3) Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus.

31. punkts. Nolēmuma pieņemšana

(1) Visi šķīrējtiesas nolēmumi (lēmumi un spriedumi), ja tās sastāvā ir trīs vai vairāk šķīrējtiesneši, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu. Šķīrējtiesnesis nevar atteikties no balsošanas.

(2) Šķīrējtiesas sastāvs pēc paša izvēles nolēmumu pieņem šķīrējtiesas sēžu zālē vai apspriežu istabā.

(3) Šķīrējtiesas nolēmumu taisa rakstveidā, un to paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, tajā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.

(4) Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmumiem apliecina ar šķīrējtiesas zīmogu.

(5) Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams un par to nevar iesniegt protestu.

32. punkts. Izlīgums

(1) Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu.

(2) Izlīgums pieļaujams jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā, un jebkurā civiltiesiskā strīdā, ja izlīgums un tā noteikumi neaizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.

(3) Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskajām personām – nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, fiziskajām personām – vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu, bet ja tādas nav, – dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.

(4) Ja šķīrējtiesas procesā puses panāk izlīgumu, šķīrējtiesas sastāvs šķīrējtiesas procesu izbeidz un, ja puses to lūdz un šķīrējtiesas sastāvs tam piekrīt, sastāda izlīgumu šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās. Šādam šķīrējtiesas spriedumam ir tāds pats statuss un juridiskais spēks kā jebkuram citam šķīrējtiesas spriedumam, ar kuru civiltiesiskais strīds izšķirts pēc būtības.

33. punkts. Spriedums

(1) Šķīrējtiesas sastāvs 14 dienu laikā pēc tam, kad civiltiesisko strīdu izskatījis pēc būtības, taisa spriedumu. Šķīrējtiesas sastāvs spriedumu taisa rakstveidā.

(2) Ja šķīrējtiesas sastāvā ir vairāki šķīrējtiesneši, spriedumu paraksta visi šķīrējtiesneši. Ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, šķīrējtiesas spriedumā norādams iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.

(3) Pēc sprieduma pieņemšanas pusēm tiek paziņota sprieduma rezolutīvā daļa.

(4) Šķīrējtiesas spriedumā norāda:

1. lietas numuru;
2. šķīrējtiesas sastāvu;
3. sprieduma taisīšanas datumu un vietu;
4. ziņas par pusēm;
5. strīda priekšmetu;
6. sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;
7. secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu, vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;
8. piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu;
9. konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
10. kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
11. kāda sprieduma daļa attiecas uz katru prasītāju, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;

12. šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm;

1. pušu izdevums par juridisko palīdzību lietā, ja tādi ir, un to sadalījumu starp pusēm.

(5) Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, šķīrējtiesas sastāvs tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

(6) Taisot spriedumu par mantas atdošanu natūrā, šķīrējtiesas sastāvs tā rezolutīvajā daļā norāda konkrēto mantu, kā arī nosaka, ka mantas neesamības gadījumā no atbildētāja piedzenama tās vērtība, minot konkrētu summu.

(7) Spriedumā, kas uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, šķīrējtiesas sastāvs nosaka, konkrēti kam, kādas darbības un kādā termiņā ir jāizpilda.

(8) Taisot spriedumu, kas atbildētājam uzliek pienākumu izpildīt noteiktas darbības, kuras nav saistītas ar mantas vai naudas summu nodošanu, šķīrējtiesas sastāvs spriedumā var norādīt, ka tad, ja atbildētājs noteiktā termiņā neizpildīs spriedumu, prasītājs ir tiesīgs izpildīt šīs darbības uz atbildētāja rēķina, pēc tam no viņa piedzenot nepieciešamos izdevumus.

(9) Spriedumā vairāku prasītāju labā šķīrējtiesas sastāvs norāda, kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no viņiem, vai arī to, ka piedziņas tiesības ir solidāras.

(10) Spriedumā pret vairākiem atbildētājiem šķīrējtiesas sastāvs norāda, kāda sprieduma daļa izpildāma katram no viņiem, vai arī to, ka viņu atbildība ir solidāra.

(11) Šķīrējtiesas sprieduma norakstu nosūta pusēm triju darbadienu laikā no tā taisīšanas dienas.

34.punkts. Sprieduma labošana, izskaidrošana un papildsprieduma taisīšana

(1) Šķīrējtiesas sastāvs pēc savas iniciatīvas vai puses lūguma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Šādas kļūdas var labot bez pušu piedalīšanās.

(2) Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā pēc sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu.

(3) Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā no sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu taisīt papildspriedumu, ja nav izlemts kāds no pieteiktajiem prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru puses devušas paskaidrojumus. Ja šķīrējtiesas sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tas taisa papildspriedumu.

(4) Šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, šķīrējtiesas sastāvs aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai. Papildspriedumu šķīrējtiesas sastāvs taisa saskaņā ar Reglamenta 33.punktu.

35. punkts. Strīda izšķiršanas atlikšana

(1) Šķīrējtiesas sastāvam ir pienākums atlikt strīda izšķiršanu, ja šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu.

(2) Šķīrējtiesas sastāvs var atlikt strīda izšķiršanu:

1. ja atzīst, ka nav iespējams izšķirt strīdu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kā arī sekretārs, eksperts vai tulks;
2. pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;
3. pēc savas iniciatīvas procesuālo jautājumu atrisināšanai.

(3) Nākamās šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku šķīrējtiesas sastāvs paziņo lietas dalībniekiem pret parakstu vai arī uzaicina ar pavēstēm.

36. punkts. Šķīrējtiesas procesa apturēšana

(1) Šķīrējtiesas sastāvam ir pienākums apturēt šķīrējtiesas procesu, ja:

1. mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas strīdā ir puse, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;
2. puse zaudējusi rīcībspēju;
3. šķīrējtiesā rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpēja vienošanās par šķīrējtiesas procesa apturēšanu.

(2) Šķīrējtiesas sastāvs pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja:

1. puse slimības vai citu attaisnojušu iemeslu dēļ nespēj piedalīties strīda izšķiršanā;
2. šķīrējtiesas sastāvs nosaka ekspertīzi.

(3) Šķīrējtiesas process tiek apturēts:

1. šī punkta 1. daļas 1. apakšpunktā paredzētajos gadījumos – līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;
2. šī punkta 1. daļas 2. apakšpunktā paredzētajos gadījumos – līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;
3. šī punkta 1. daļas 3. apakšpunktā paredzētajos gadījumos – līdz pušu savstarpējā vienošanās noteiktajam termiņam;
4. šī punkta 2. daļas 1. un 2. apakšpunktā paredzētajos gadījumos – līdz brīdim, kad atkrituši šajos apakšpunktos minētie apstākļi.

(4) Par šķīrējtiesas procesa apturēšanu šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumā norādāmi apstākļi, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim šķīrējtiesas process apturēts, vai termiņš, uz kādu šķīrējtiesas process apturēts.

(5) Šķīrējtiesas procesu atjauno šķīrējtiesas sastāvs ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.

37. punkts. Prasības atstāšana bez izskatīšanas

(1) Šķīrējtiesas sastāvam ir pienākums atstāt prasību bez izskatīšanas, ja:

1. prasības pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona vai persona, kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365.panta noteikumiem;
2. prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;

(2) Šķīrējtiesas sastāvs var atstāt prasību bez izskatīšanas:

1. pēc prasītāja lūguma;
2. ja prasītājs atkārtoti neierodas šķīrējtiesas sēdē un nav lūdzis izšķirt strīdu viņa prombūtnē.

(3) Par prasības atstāšanu bez izskatīšanas šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(4) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu šķīrējtiesā, ievērojot likumā un šajā reglamentā noteikto kārtību.

38. punkts. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana

(1) Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:

1. prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;
2. puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;
3. šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;
4. šķīrējtiesas sastāvs atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai;
5. fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka process šādā gadījumā izbeidzams.

(2) Ja šķīrējtiesas process izbeigts šī punkta 1. daļas 1. vai 2. apakšpunktā norādīto iemeslu dēļ, atkārtota vēršanās šķīrējtiesā vai vēršanās rajona (pilsētas) tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

(3) Ja šķīrējtiesas process izbeigts šī punkta 1. daļas 3., 4. vai 5 apakšpunktā norādīto iemeslu dēļ, prasības pieteikumu var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā.

39. punkts. Šķīrējtiesas sprieduma izpildīšanas kārtība

 

(1) Šķīrējtiesas spriedums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi tajā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei noteiktais termiņš nav īsāks par desmit (10) dienām.

(2) Ja šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā un labprātīgi netiek pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.

1. Šķīrējtiesas procesa izdevumi

40. punkts. Šķīrējtiesas procesa izdevumi

(1) Šķīrējtiesas procesa izdevumi ir ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.

(2) Ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi ir:

1. šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs, kas norādīti šķīrējtiesas reglamenta pielikumā Nr. 2 un kas samaksājami iesniedzot prasību šķīrējtiesā;
2. summas, kas jāizmaksā ekspertiem, tulkiem un sekretāram;
3. ar šķīrējtiesas sprieduma izskaidrojumu saistītie izdevumi;
4. ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi;
5. šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi;
6. citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus.

(3) Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:

1. Izdevumi par juridisko palīdzību:
2. atlīdzināmie izdevumi par juridisko palīdzību prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30  procentiem no prasījumu apmierinātās daļas,
3. atlīdzināmie izdevumi par juridisko palīdzību prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa ir no 8501 euro līdz 57 000 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro,
4. atlīdzināmie izdevumi par juridisko palīdzību prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa pārsniedz 57 001 euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 5 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas,
5. atlīdzināmie izdevumi par juridisko palīdzību prasībās, kurām nav mantiska rakstura, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro,
6. atlīdzināmie izdevumi par juridisko palīdzību prasībās, kurām nav mantiska rakstura, un lietās, kuras tiesa atzinusi par sarežģītām, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 4275 euro;

 

2. Izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu – izdevumu faktiskajā apmērā.

(4) Šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs ir atkarīgi no prasības summas, strīda sarežģītības un šķīrējtiesnešu skaita, kas izšķir attiecīgu strīdu, un tiek noteikti šī reglamenta pielikumā Nr. 2. Ar šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumu šo izdevumu apmērs var tikt grozīts, ņemot vērā strīda sarežģītību, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītus apstākļus.

(5) Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse nomaksā šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem. Ja puse, kura ir pieprasījusi pieaicināt tulku, sekretāru vai ekspertu, šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iemaksājusi atlīdzību par to pakalpojumiem, noteikto atlīdzību var iemaksāt otrā puse.

(6) Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs pēc puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas samazināt šķīrējtiesas tiesvedības maksas apmēru.

(7) Ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi tiek iemaksāti Biedrības «BŠ» norēķinu kontā.

41. punkts. Šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšana

(1) Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām. Ja puses par to nav vienojušās, šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšana tiek noteikta saskaņā ar šī punkta noteikumiem.

(2) Pusei, kuras labā taisīts spriedums, šķīrējtiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā daļā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli šķīrējtiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

(3) Ja prasītājs atsakās no prasības, tas atlīdzina atbildētājam radušos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus. Prasītāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, šķīrējtiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus.

(4) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, šķīrējtiesa pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus.

(5) Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja tā prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.

(6) Ja prasība noraidīta vai prasītājs atsakās no prasības, izņemot šī punkta 3. daļā minēto gadījumu, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

42. punkts. Šķīrējtiesas procesa dokumentu glabāšana

(1) Šķīrējtiesas procesa dokumenti 10 gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā.  Šķīrējtiesa dokumentus glabā likumā noteiktajā arhīvu glabāšanas kārtībā.